Laiks, kas plūst. Laiks, kas veido pasaules kārtību, ritumu. Dienas un nakts, Saules un Mēness, ziemas un vasaras, gadskārtu laiku. Laiks, ko nevaram apturēt, bet varam piepildīt. Piepildīt domām, darbiem, tikumu, dziesmām, dejām un krāsām. Trejdeviņu spēku piepildīt.

“Tradīcija toreiz un tagad – tas ir tilts,” uzsver folkloras kopas “Kokle” vadītāja Dina Liepa. Tilts, kas savieno vakardienu ar šodienu. Tilts, kas ļauj tradīcijām saglabāties, pielāgojoties mūsdienām, jo, pirmkārt, maināmies mēs paši.

Horeogrāfe, svētku virsvadītāja Indra Filipsone: “Mēs augam un attīstāmies no mūsu saknēm. Šiem tiltiem pāri ejot, mums jāskatās atpakaļ – jāņem līdzi vakardiena un jāskatās uz priekšdienām, tad arī šodiena būs pilnasinīga un varoša.” Rīgas Franču liceja TDK “Auseklītis” vadītāja, svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne apstiprina, ka vislabākā audzināšanas metode jau no mazotnes ir tieši deja. Ir svarīgi bērniem, jauniešiem un vecākiem stāstīt par to, kā tautas tērps tiek vilkts un kāda nozīme ir detaļām, tādā veidā dziļāk iepazīstot latviešu saknes.

 

 

„Ozolēni”, „Sienāzīši”, „Irbe”, „Čiekurs” , „Magonītes”, „Zvirbulēni”, Zīļuks”, „Dzērvenīte”, „Saulīte”, „Saule”, „Varavīksne”, „Ķimenīte”, „Skudras”, „Daugaviņa”, „Auseklītis”, “Ziepniekkalna zvirbulēni”! Jā! Tie ir DABAS iedvesmotie kolektīvi!

Ciemojoties pie Rīgas 47. vidusskolas TDK “Zvirbulēni”, Rīgas 84. vidusskolas TDK “Saulīte” un Rīgas 64. vidusskolas TDK “Dzērvenīte” noskaidrojām, kā radušies šo kolektīva nosaukumi. Vienam diplomdarba iedvesmots, citam mikrorajona vaina? Tādi ir tie mūsu dejotāji – tikpat  neizprotami un sarežģīti kā daba aiz loga!

Paldies par četriem gadalaikiem, paldies par jūru, sauli un svaigo gaisu, Latvija!

Dod, Dieviņi, skaņu mūžu

Ar dziesmiņu nodzīvot, ar dziesmiņu nodzīvoti,

Sav’ zemīti daudzinot!

Spēle un rotaļa ir neatņemama bērna dzīves sastāvdaļa. Rotaļās un spēlēs bērns apgūst jaunas zināšanas, mācās tās izmantot praksē, viņam veidojas jaunas prasmes un iemaņas.

Kas ir rotaļa? Kādas ir bērnu mīļākās rotaļas un ko par rotaļāšanos domā deju kolektīva vadītājs? Lai meklētu atbildes uz šiem jautājumiem, ciemojāmies pie Rīgas 45. vidusskolas tautas deju kolektīva “Čiekurs” dejotājiem un vadītājas Inetas Bērziņas!

 

Gatavošanās svētkiem norit pilnā sparā. 2. februārī Rīgas Teikas vidusskolā darbīgā un radošā atmosfērā notika lielkoncerta „Trejdeviņi gaismas tilti” deju repertuāra precizēšanas seminārs kursu programmas ”Latviešu dejas treniņu metodikas attīstīšana un daudzveidošana, dejas iekšējās dramaturģijas atklāsme”  ietvaros.

Seminārs kopā pulcēja 60 deju pedagogus un horeogrāfus. Īpašs paldies Āgenskalna sākumskolas tautas deju kolektīvam „Āģītis” un viņu skolotājai Evijai Urbanovičai un Rīgas Teikas vidusskolas tautas deju kolektīvam „Skabardzēni” un viņu skolotājām Artai Slicai un Rūtai Laucei par raito dejas soli un atsaucību demonstrējot dejas un rūpīgi uzklausot un precizējot deju nianses. Ar jaunajiem dejotājiem un kolektīvu vadītājiem strādāja svētku mākslinieciskā vadītāja Ineta Bērziņa , horeogrāfes un pedagoģes Indra Filipsone , Evija Urbanoviča, Arta Slica, Rīta Lauce, Anita Pielēna – Pelēna, Santa Pastore, Iveta Pētersone – Lazdāne, Inga Pelēķe, Sarmīte Kadiķe.

Paldies Rīgas Teikas vidusskolai un direktorei Ilonai Bermanei par uzņemšanu skolas mājīgajās telpās.